Pāvila stāsts

14 gadu vecumā, Pāvils tika notiesāts par laupīšanu un uzbrukumu. 15 gadu vecumā, viņš ir lietojis kreka kokaīnu, un 18 gadu vecumā viņš dzīvoka vienā no sliktākajiem rajoniem Londonā.

Kaut Pāvila vecāki bija ļoti radoši - viņa tēvs bija vijolnieks un viņa māte māksliniece - Pāvils bija pārleicināts, ka viņu radošums un māksla arī izraisīja galējo spriedzi un ģimene nefunkcionēja kā ģimene.

"Bērnībā bija daudz vardarbības. Mana māte ir alkoholiķe, kad viņa nav apreibusi, viņa ir jauka un brīnišķīga sieviete, bet, kad viņa dzer, viņa kļūst vētraina un vardarbīga. Ja mani vecāki nestrīdējāš savā starpā, tad vardarbība bija vērsta pret manu māsu un mani. "

Pāvila vecāki izšķīrās 80. Gadu recesijas laikā, kā rezultātā ģimenei arī tika atņēmta māja un viņi sāka dzīvot hosteļos.

"Mans tēvs nebija klāt šajā laikā, tad, kad mana mamma dzēra, nebija neviena, lai apturētu viņu no tā, lai viņa mūs nesistu. Bija daži gadījumi, kad es šīs vardarbības dēļ no sitieniem, nokļuvu arī slimnīcā."

Notiesāts par laupīšanu un uzbrukumu 14 gadu vecumā, klāt vēl ņemot kavējumus un narkotikas, Pāvils vairs nevarēja mācīties. Taču, kad viņa kaimiņš, celtnieks, Pāvilam piedāvāja darbu, tas bija salmiņš, ko viņš satvēra. "Es nopelnīju £ 20 dienā, un tas bija £ 100 nedēļā. Tomēr, līdz piektdienai es to visu jau biju  iztērējis un līdz pirmdienai es jau biju izputējis. "

2007. gadā, veidojoties veiksmīgai karjerai no vienkārša strādnieka par mūrnieku, Pāvils nodibināja savu būvniecības uzņēmumu. Tomēr visu šo laiku viņš bija "funkcionējošs atkarīgais", nespēdams salauzt apburto loku starp naudas pelnīšanu un iztērēšanu narkotikām.

"Tajā laikā es dzīvoju vienā no sliktākajiem apriņķiem Londonā. Apdzīvotība vairāk nekā 6000 cilvēku, lielākā daļa [no iedzīvotājiem] dzīvoja tikai no sociālajiem pabalstiem, tas arī bija rajons -  viens no sliktākajiem noziedzības līmenī pilsētā. "

Dzīves motivācija bija iegūt devu kokaīna, Pāvila narkomānija strauji pieauga, iznīcinot savu biznesu un sabojājot savas attiecības. Izmisīgi meklējot nepieciešamo pagrieziena punktu, drauga aicinājums strādāt pie būvniecības projekta bija gluži burtiski, dzīvības jautājums.

Atstājot Londonu zagtā dīzeļdegvielas tvertnē, bez naudas, Pāvils devās uz Anglijas ziemeļiem, kur viņa draugs bija ceļojumā ar savu draudzi.

"Kad iebraucu šajā vietā, es redzēju milzīgu telti ar dažām mazākām baltām teltīm blakus. Es sajutu milzīgas bailes - Es domāju, ka esmu ienācis trakā vietā, kas pilna ar kristiešiem, un man vajadzēja izkļūt no turienes, cik ātri vien iespējams. "

Nebija iespējams parakstīt līgumu, jo printeri uz vietas nedarbojās, un Pāvils piekrita pavadīt nakti un pabeigt darbu no rīta. Tomēr vakarā, bungu skaņu pārsteigts, Pāvils pirmo reizi pieredzēja Dievu, un iespēju, atrast brīvību.

"Es sekoju skaņām un iegāju šajā teltī, un tā bija pilna ar kristiešiem! Aptuveni 4500 cilvēki! Kad es stāvēju telts aizmugurē, varēju izlasīt zīmes uz lielā ekrāna, tur bija vārdi par ķēdēm, kas tiek sarautas un solījumiem, no kuriem varu būt atbrīvots."

Kad vikārs HTB, Nikijs Gambels dalījās ar liecību par cietuma ieslodzīto, kurš bija izgājis Alfu un tika atbrīvots no milzīgās narkotiku atkarības, Pāvils pirmo reizi patiesi aizlūdza, lai Dievs ienāk viņa dzīvē un palīdz viņam.

"Tā bija pirmā reize, kad es kaut ko tādu dzirdēju, tāpēc es lūdzos - Es atvēru savu sirdi, un sacīju:" Kungs, ja Tu  varat darīt to tam puisim, Tu vari to darīt arī man, vai Tu vari ienākt manā dzīvē ? "

Brīdi vēlāk, Nikijs runāja, ka ir kāds, kas cieš no atkarības, un ka Svētais Gars grib viņu atbrīvot. Iekšējās cīņas pārvarot, Pāvils galu galā devās uz priekšu, lai par viņu aizlūgtu. Tā nedēļas nogalei turpinoties, viņš tika kristīts, un sniedza liecību par savu pirmo sastapšanos ar Dievu. Atgriežoties Londonā, Pāvils atceras, kā atbrīvojies no narkotiku atkarības pilnībā trīs mēnešu laikā. Viņš arī piedalījās Alpha un atveseļošanās kursā, ko vadīja Viljams Vilberforss Trusts. 

"[Kad atgriezos Londonā] Es jau pieņēma Jēzu savā dzīvē, bet Alpha palīdzēja man salikt dzīves gabalus kopā. Tā uzlaboja un arvien atjaunoja manu sapratni, ko biju pieredzējis šajā nedēļas nogalē. Manas grupas līderis Alfā bija tik pacietīgs ar mani. Viņš netiesāja mani vispār. Man Alfa bija būtiska daļa no mana ceļojuma uz ticību - tā ļāva man būt par liecinieku, kā Dievs darbojas. "

Tomēr līdz ar viņa biznesa un attiecību uzlabošanos un atlabšanu, baznīca lēnām kļuva mazāk svarīga Pāvilam, un narkotiku lietošana sākās no jauna.

"Tas bija sliktāk, nekā pirms tam. Es sāku aplaupīt pašus narkotiku tirgotājus, iesaistījos noziedzībā, banku krāpšanā. Es nevarēju noticēt, cik tas ātri kļuva nekontrolējams. Likās, ka es visus esmu pievīlis -  baznīcu, pats sevi, manu ģimeni. Es devos atpakaļ [uz HTB], un satikos ar dažiem cilvēkiem. Tam vajadzēja daudz drosmes, lai pārkāptu pāri vainas apziņai un kaunam, lai dotos atpakaļ. Es joprojām jutos vientuļš savā dzīvē, bet es biju arī pieredzējis kaut ko tādu, ko narkotiku ceļojums nekad nebija sniedzis. Mīlestību. Tie bija nepieredzēti augstumi. "

Dievs  kā mīlošs un žēlsirdīgs tēvs, ir grūts termins, ko Pāvilam grūti izprast.

"Es Dievu vienmēr iedomājos kā kādu tālu prom no manis, bet piedzīvojot Dievu kā tēvu, es piedzīvoju  ģimenes attiecības, lai tiešām saprastu vecāku mīlestību. Tas bija caur Alfu, kur es atklāju brīnišķīgo mīlestību. Kad es pirmo reizi devos uz Alfu, es nezināju, ko sagaidīt, bet es zināju, ka tas bija liels notikums draudzei. Kad es beidzot piedalījos, tas bija pārsteigums. Šķita, ka tā man ir drošā vietā, jo īpaši ņemot vērā manu dzīves gājumu. Es nevarēju pabeigt skolu, nemaz nerunājot par pabeigtu kursu pirms Alfas. Un to es izgāju divreiz!"

Raksturojot savu ceļojumu ticībā kā restaurācijas projektu, Pāvils ātri uzsver, ka "kārdinājumi ir vienmēr. Protams, tie ir. Taču  tagad man ir jauni pienākumi. Es zinu, ka es esmu mīlēts, es zinu, ka Dievs grib mani atjaunot. Es tagad esmu precējies un man ir pienākums pret savu ģimeni. Tagad, kad es esmu kārdinājumos, es lūdzu. Es zinu, narkotiku lietošana nav tā vieta, kur es gribētu doties atpakaļ".

Atklājot ticību, pieņemot mīlestību un atvērties pārmaiņām, tas šķiet biedējoši, bet kā Pāvils saka, ka viņi visi ir daļa no ceļojuma uz atjaunošanos.

"Ticība ir ceļojums. Tā sākās ar īstu lūgšanu, un tas prasa laiku, jūs zināt. Tas nenotiek vienkārsi nakts laikā; tas ir process. "

Kopš kļuvis par kristieti un strādā Alfā, Pāvils ne tikai satika savu sievu (viņi šobrīd gaida savu pirmo bērnu), bet viņš arī redzēja Dieva darbu savā iepriekšējā ģimenē.

"Visas manas māsas ir izgājušas Alfu un mana mamma sāk iet uz baznīcu un lūgties. Viņa gatavojas lēnām, viņa ir ciniska un tāpēc ir jo īpaši grūti, bet jau tas vien, ka viņa lūdz, ir pārsteidzoši. "

Pāvils arī atjaunoja attiecības ar tēvu. "Viņš ir neārstējami slims, bet mēs tiekamies vismaz trīs reizes nedēļā. Es liecinu par atjaunošanu, un tas ir aizraujoši. Esmu dzīva liecība darba kolēģiem, cilvēkiem, kuri ir tādā pašā situācijā, kādā pats biju pirms dažiem gadiem, un viņi var redzēt izmaiņas manā dzīvē. Viņi var redzēt Dieva vadību manī, un es viņiem saku, Viņš var darīt to pašu arī jums. "

Pin Goog
Close
Alpha is an opportunity to explore life and the Christian faith, in a friendly, open and informal environment.
Try Alpha